EŅĢELIS

NAKTSDZĪVE
Digitālā fotogrāfija.
(2012)

Liepāja ir pirmā pilsēta, kas ienāk prātā, izlasot Albēra Kamī citātu darbā “Mēris”: “Mūsu mazajā pilsētā, varbūt klimata dēļ, viss notiek vienlaikus – reizē drudžaini un izklaidīgi. Citiem vārdiem, cilvēki tur garlaikojas un cenšas ieviest paradumus...”

Arī Liepājā ļaudis pēc darba pastaigājas pa vieniem un tiem pašiem maršrutiem, ir uzticīgi baznīcai un ap pusastoņiem vakarā pulcējas ēdnīcās un restorānos, lai pēcāk pazustu aiz aizvilktiem māju aizkariem. Tikmēr impulsīvie jaunieši gaida pusnakti, lai dotos uz vienīgo, puslīdz normālo izklaides vietu kanāla malā un mērītu rokas atvēziena spēku cigarešu dūmos.

Foto sērija “Naktsdzīve” ir pierādījums tam, kā pilsēta ar teju 100 000 iedzīvotāju spēj izrādīt unikālu sinhronizētību un būt vienmērīgi, vienādi un drūmi noslēgta no ārpasaules. Šo fotogrāfiju mērķis ir dokumentēt to savādo poētiskumu, kam nav nekāda rezultāta, kas ir burvīgs, fantazēt liekošs, veiksmīgi kontrastējošs, pat maģisks, tomēr bez ambīcijām un pilsētas dzīvības pazīmēm. Vienīgās ambīcijas, iztēle un progress, uzlūkojot šo noslēgtību, šķietami ir gaidāms vien no ārā stāvošā.